mrscyanide

„Akā guļ nāve”,

Tu mācīji man

Un neļāvi tuvoties tai.

Es tomēr gāju,

Kad nodzēri savu patību

Un ietini plēvē brūces.

Tur atradu savas lūgsnas-

Tās peldēja iemestas, neslīkstošas.

Septiņi eņģeļi tur akas vāku,

Lai dienas gaisma neizvarotu

Šo sērdieņa plānoto pasākumu.

Putna vieglumā lidojot,

Izkapts skaņas iegriežas spārnos.

Vai pasmaidīsi par trūdiem?

5.03.2006.

This entry was posted on 29 jūlijā, 2012 at 1:21 pm and is filed under dzeja. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.