pastaiga pa Tavu ķermeni
sarkana gaisma nokaitēta
sarkani vārdi tiek pieturēti
nerunāt būtu lēti,
mūsos var palikt rēta
es gribu iezīmēt ceļus
lejup no Taviem marmora pleciem
kurus man iet lēniem soļiem,
kamēr mums dvēseles dus
tik maigā sudraba miegā
kamēr otrs ir blakus
un es gribu vienmēr iet tos ceļus
pastaigā liegā
un citreiz karstā,
kad nevar pieturēt versmi,
kad viss pazūd vienā elpā,
kad slāpst, it kā krasti par tālu būtu,
kad tikai mani un sevi Tu jūti.
mrscyanide 
Komentēt