mrscyanide

Atnāca karalis, nometa rozi
Un mēs bijām rasā.
Mums laimes ir divtūkstoš grozi
Un tagad es karaliene,
kaut basa.

Tur arī paliku,
Te manis nav-
Mēs rasā pārvērtāmies:
Kad atvērās debesis, notirpa mati-
Vairs nebij`, kur tverties.

18.10.10.

This entry was posted on 29 jūlijā, 2012 at 1:25 pm and is filed under dzeja. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.