mrscyanide

slaidām kājām un paceltu zodu
iz dzīvsudraba izkāpt un pieņemt sodu
ka tu esi dāvana

par to, kā jāsoļo karalienei
par to, ka stiklos tai jāiet vienai,
un jāiet bez bailēm,
jo tikai tā gars iepazīst lejas un izvēlas
vienīgo seju,
ko vajāt ar ugunīm,
ar pārejošām kaisles šaltīm,
lai svētā, mauka un dieviete
tev ēdenes ābolu
zobos ietriektu.

22.12.13.

This entry was posted on 23 februārī, 2014 at 11:10 pm and is filed under dzeja with tags dzeja. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.