«
»

demianam

Tas, kuram skatiens tik dziļš,

Un tas, kurš sevī tā slēpjas,

Tas, kura dēļ es ik vakaru

Slēpjos aukstuma klēpī,

Tas dzejnieks, ko atrodu vien,

Kad krītu no nespēka meklēt-

Tas paceļ, un apsedz ar plaukstu,

Un iesviež atpakaļ peklē.

This entry was posted on 7 janvārī, 2016 at 6:39 pm and is filed under Uncategorized. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.

Komentēt