demianam

Tas, kuram skatiens tik dziļš,

Un tas, kurš sevī tā slēpjas,

Tas, kura dēļ es ik vakaru

Slēpjos aukstuma klēpī,

Tas dzejnieks, ko atrodu vien,

Kad krītu no nespēka meklēt-

Tas paceļ, un apsedz ar plaukstu,

Un iesviež atpakaļ peklē.

Komentēt