mrscyanide

Krūtis atplēstas vaļā
Un sirds tik vārīga pukst:
Vai Viņš guļot elpo,
Vai tomēr man ko čukst?

Es nezinu, manis tur nav
Tajā tālajā paradīzē.

Jo tur, kur atdusas
Mīļotā vaigs, tur
mūžam ir maize
un eņģeļi sienas flīzē.

24-09-2010

This entry was posted on 29 jūlijā, 2012 at 1:25 pm and is filed under dzeja. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.