nekam nederīgs reps
Sevis cieņu demonstrēju,
Nerādu vairs savu seju;
Alkstu viena, asiņoju,
Degu, dziestu, rakstu sviestu
Laika vārdiem izdrāztiem,-
Man nospļauties par tiem,-
Man jūtas ārā jāizmēž,
Kas katru brīdi krūtis plēš…
Kas zin`, ar kādu tumi
Man aizsalieti galvcaurumi,
Kādas skrandas sirdī plandās,
Kāda līme domas zīmē
Pieķepinot gružus klāt…ai, māt!
Pat tām, kas sevi laupīt liedz!
Jel manas dzīles neaiztiec!
Es pati pūšu iekšienē.
Lai citiem netiek indeve,
Kas toksiska no darbiem nemanītiem,
No tiem, ko neatminies, jo tev, dārgais,
Aizliets saprāts bijis, zinies,
Ka sen kā neesi parādījies, un,
Kad biji vēl tepat, tad neskatījies,
Nemanīji par ko man dzīve pārvērtusies
Reižu dēļ, ko atsacīji.
Neuzbrūku, neaizstāvos,
Tikai izvirdumam ļaujos,
Lai es atkal balta, stalta
Izkāptu no skatloga,
ko skalda man griba,
Šķaida ribas, sirds lai ārā kāptu,
Pāri līķiem rāptos,
Zāģa ripu turot zobos smaidā patiesā,
Ka kādreiz topot cigaretei atmest nespēsi nekā,
Es ārstēšu no plaušu vēža
(pati statistikā sēžot),
Kamēr tavās lūpās sēža;
Kamēr O2 caur mani gūsi
Vajadzīga es Tev būšu!
9-01-2007
mrscyanide 
Komentēt