vilcēnam
Veras priekškars:
Simtiem seju trīs stundas
Man izbola mīlu;
Es aukstumā tīta,
Es trīcu.
Nav zaļo acu, nav staltā stāva-
Pie Tevis ticība neatnāca.
Tā ieslēgta prāta priekškambaros,
Tā grimst prāta purva rāvā.
Un tā nu es mizanscēnā eju,
Tur reju, tur masturbēju,
Tur lunārā tembrā vientuļi kaucu,
Ka man Tevis nekad nebija daudz-
Tu mīlā vēl tikai audz,
Glaud ausis un ņurdi,
Jo sirds Tava maisā-
To deguns Tev saož un spalva gaisā.
Un tikām es gaļā dalos
pa pieklājīgo- no malas.
Krīt priekškars.
Es varu vēl tukšāk prom smērēt:
Tu neatnāci sevi te tērēt. 18-12-08
mrscyanide 
Komentēt