mrscyanide

Tavs harmoniskais prāts

Manī mieru raisa

Pret ļaudīm,

Pret rutīnu,

Pret dzīvi.

Tavs tumšais skatiens

Manī liesmu ceļ

Uz likteni,

Uz neticību,

Uz tevi pašu.

Tavs klusais naids

Manī spēku rod

Pacelt nastu,

Pārciest vētru,

Noliegt sabiedrību.

Tavi dziļie vārdi

Mani klejot aicina

Pa tukšiem bāriem,

Pa tumšam naktīm,

Pa tavām pēdām.

Tavas slēptās skumjas

Manī apglabājas;

Tās nesīšu,

Tās auklēšu,

Tās izraudāšu.

Tavs atturības mūris

Paceļ manus ieročus:

Zem sitieniem kritīšu,

Dvēseli dedzināšu,

Bet mūsu abu vārdā

Es uzvarēšu!

This entry was posted on 29 jūlijā, 2012 at 1:20 pm and is filed under dzeja. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.