sarkana gaisma nokaitēta
sarkani vārdi tiek pieturēti
nerunāt būtu lēti,
mūsos var palikt rēta
es gribu iezīmēt ceļus
lejup no Taviem marmora pleciem
kurus man iet lēniem soļiem,
kamēr mums dvēseles dus
tik maigā sudraba miegā
kamēr otrs ir blakus
un es gribu vienmēr iet tos ceļus
pastaigā liegā
un citreiz karstā,
kad nevar pieturēt versmi,
kad viss pazūd vienā elpā,
kad slāpst, it kā krasti par tālu būtu,
kad tikai mani un sevi Tu jūti.
Rīta ūdens ar dzelzs putekļiem
Rij visas skaidas
Un saindējies-
Tik saindējies nav būt sen
Ar katru reizi debesis gaišākas,
Kad tās atrodi
Un zeme cietāka,
Kad krīti
Kā tāds Klauns
Tu siekalojies pie Dzīves durvīm
Un mēģini dažādas atslēgas
Iebāzt
Sev krūtīs
8-12-2010
Atnāca karalis, nometa rozi
Un mēs bijām rasā.
Mums laimes ir divtūkstoš grozi
Un tagad es karaliene,
kaut basa.
Tur arī paliku,
Te manis nav-
Mēs rasā pārvērtāmies:
Kad atvērās debesis, notirpa mati-
Vairs nebij`, kur tverties.
18.10.10.
Krūtis atplēstas vaļā
Un sirds tik vārīga pukst:
Vai Viņš guļot elpo,
Vai tomēr man ko čukst?
Es nezinu, manis tur nav
Tajā tālajā paradīzē.
Jo tur, kur atdusas
Mīļotā vaigs, tur
mūžam ir maize
un eņģeļi sienas flīzē.
24-09-2010
10.12.08
Slowly laying down my lashes
Gently making my heart sleep
Unseen must be reality
It`s hidden silent deep, silent deep
Then I pass the line of kings
In silk, in velvet, golden boots
My dress is nearly transparent
I almost bear the jasmine roots
Why my burden stands for cradle;
Body my- it`s ment for sweets
I watch it making fuckin` money
A lot of wounds and deeds- dirty deeds
All
Suns that I`ve crossed
Through thy belly`s frost
Fall
Wine
goes down my milkwhite breasts
where the yearning rests
thine
Hold, hold the cup stronger,oh, stronger, stronger
Moon can`t swallow pain longer,no longer, longer
Keep
The liquid inside cup
While the full moon drops
Deep
Soon
Our hearts will beat as rain
Wired inside of stain
Moon
Bright
Will turn thy marble eyes
Legs of oak in size
Of light. Marts `09
Sirds, lai būtu iekšā. prāts, lai stāvētu pāri.
Trieciet mani lejā,
Grūdiet pret zemi,
Es nesagrūšu.
Es iztēlošu sev nāvi
Un atkal augšup celšu
-it visu, kas samīdīts tapa-
Es celšu ar sevi,
Man tikai jāsaplūst-
Ar zemi, ar zemi.
11-10-2005
Tavās acīs kā naktīs zūdu,
Lūdzu Dievu, lai nepienāk rīts;
Sirdī glabāju tavu smaidu,
Ko pacelt, kad staigā saplosīts
„Akā guļ nāve”,
Tu mācīji man
Un neļāvi tuvoties tai.
Es tomēr gāju,
Kad nodzēri savu patību
Un ietini plēvē brūces.
Tur atradu savas lūgsnas-
Tās peldēja iemestas, neslīkstošas.
Septiņi eņģeļi tur akas vāku,
Lai dienas gaisma neizvarotu
Šo sērdieņa plānoto pasākumu.
Putna vieglumā lidojot,
Izkapts skaņas iegriežas spārnos.
Vai pasmaidīsi par trūdiem?
5.03.2006.
mrscyanide 