Tas, kuram skatiens tik dziļš,
Un tas, kurš sevī tā slēpjas,
Tas, kura dēļ es ik vakaru
Slēpjos aukstuma klēpī,
Tas dzejnieks, ko atrodu vien,
Kad krītu no nespēka meklēt-
Tas paceļ, un apsedz ar plaukstu,
Un iesviež atpakaļ peklē.
-
Abonēt
Subscribed
Already have a WordPress.com account? Log in now.
mrscyanide 