mrscyanide

Trieciet mani lejā,

Grūdiet pret zemi,

Es nesagrūšu.

Es iztēlošu sev nāvi

Un atkal augšup celšu

-it visu, kas samīdīts tapa-

Es celšu ar sevi,

Man tikai jāsaplūst-

Ar zemi, ar zemi.

11-10-2005

Tavās acīs kā naktīs zūdu,

Lūdzu Dievu, lai nepienāk rīts;

Sirdī glabāju tavu smaidu,

Ko pacelt, kad staigā saplosīts

„Akā guļ nāve”,

Tu mācīji man

Un neļāvi tuvoties tai.

Es tomēr gāju,

Kad nodzēri savu patību

Un ietini plēvē brūces.

Tur atradu savas lūgsnas-

Tās peldēja iemestas, neslīkstošas.

Septiņi eņģeļi tur akas vāku,

Lai dienas gaisma neizvarotu

Šo sērdieņa plānoto pasākumu.

Putna vieglumā lidojot,

Izkapts skaņas iegriežas spārnos.

Vai pasmaidīsi par trūdiem?

5.03.2006.

Tavs harmoniskais prāts

Manī mieru raisa

Pret ļaudīm,

Pret rutīnu,

Pret dzīvi.

Tavs tumšais skatiens

Manī liesmu ceļ

Uz likteni,

Uz neticību,

Uz tevi pašu.

Tavs klusais naids

Manī spēku rod

Pacelt nastu,

Pārciest vētru,

Noliegt sabiedrību.

Tavi dziļie vārdi

Mani klejot aicina

Pa tukšiem bāriem,

Pa tumšam naktīm,

Pa tavām pēdām.

Tavas slēptās skumjas

Manī apglabājas;

Tās nesīšu,

Tās auklēšu,

Tās izraudāšu.

Tavs atturības mūris

Paceļ manus ieročus:

Zem sitieniem kritīšu,

Dvēseli dedzināšu,

Bet mūsu abu vārdā

Es uzvarēšu!

Sevis cieņu demonstrēju,

Nerādu vairs savu seju;

Alkstu viena, asiņoju,

Degu, dziestu, rakstu sviestu

Laika vārdiem izdrāztiem,-

Man nospļauties par tiem,-

Man jūtas ārā jāizmēž,

Kas katru brīdi krūtis plēš…

Kas zin`, ar kādu tumi

Man aizsalieti galvcaurumi,

Kādas skrandas sirdī plandās,

Kāda līme domas zīmē

Pieķepinot gružus klāt…ai, māt!

Pat tām, kas sevi laupīt liedz!

Jel manas dzīles neaiztiec!

Es pati pūšu iekšienē.

Lai citiem netiek indeve,

Kas toksiska no darbiem nemanītiem,

No tiem, ko neatminies, jo tev, dārgais,

Aizliets saprāts bijis, zinies,

Ka sen kā neesi parādījies, un,

Kad biji vēl tepat, tad neskatījies,

Nemanīji par ko man dzīve pārvērtusies

Reižu dēļ, ko atsacīji.

Neuzbrūku, neaizstāvos,

Tikai izvirdumam ļaujos,

 Lai es atkal balta, stalta

Izkāptu no skatloga,

ko skalda man griba,

Šķaida ribas, sirds lai ārā kāptu,

Pāri līķiem rāptos,

Zāģa ripu turot zobos smaidā patiesā,

Ka kādreiz topot cigaretei atmest nespēsi nekā,

Es ārstēšu no plaušu vēža

(pati statistikā sēžot),

Kamēr tavās lūpās sēža;

Kamēr O₂ caur mani gūsi

Vajadzīga es Tev būšu!

9-01-2007

Veras priekškars:

Simtiem seju trīs stundas

Man izbola mīlu;

Es aukstumā tīta,

Es trīcu.

Nav zaļo acu, nav staltā stāva-

Pie Tevis ticība neatnāca.

Tā ieslēgta prāta priekškambaros,

Tā grimst prāta purva rāvā.

Un tā nu es mizanscēnā eju,

Tur reju, tur masturbēju,

Tur lunārā tembrā vientuļi kaucu,

Ka man Tevis nekad nebija daudz-

Tu mīlā vēl tikai audz,

Glaud ausis un ņurdi,

Jo sirds Tava maisā-

To deguns Tev saož un spalva gaisā.

Un tikām es gaļā dalos

pa pieklājīgo- no malas.

Krīt priekškars.

Es varu vēl tukšāk prom smērēt:

Tu neatnāci sevi te tērēt. 18-12-08

Man gribas kā trakai fūrijai,

Kailai (,) bez svētuma,

Matiem un asinīm trakojot,

Raut tevi līdzi.

Ieskrieties pasaules bezjēdzībās-

Es būšu tavs smieklīgais nieciņš

Pienbaltām krūtīm zaļzaļā zālē.

Tad kopā jādūc.

Un tad mēs noēdīsim mums drēbes

Un skriesim pie durvīm zvanīt-

Vispirms mācītājiem

un citiem viedajiem.

Bet tā kā mācīt prot visi,

Mēs visu vienā katlā.

Un tad ieslēgsim gaismu.

Lūdzu, būsim vissliktākie aktieri!

17-10-2008

2:18

I`m just an accident on your full of nudity tasty way

With a handsome delay

Who`s gonna ask

What will you leave behind

If you`re slave of your body

This smells so virulent

reminds you that lust is a sin

And you fall within

till the brightest circle of hell

And your soul bleeds so well

When you lose your head

We are such beasts

You know

You Kill for me and i will die for you

sabrucis kreesls,
lauzta koka sirds,
dzirdeeju,
uguni pabaro spirts

mees sabrukaam kreeslaa,
ai,
tik biezji ir mirts,
kluseeju,
…
aaraa deg pirts

sabrucis kreesls,
kluss vaids,
beidzaas spirts,
visur uguns,
ai,
vismaz ir silti mirts.